Biedri

Vilnis Šlars

Mg. arch.

Mg. arch., praktizējošs arhitekts, vada SIA "A+Sh" arhitektu biroju, Latvijas Arhitektu savienības un Latvijas Būvinženieru savienības Arhitektu kopas biedrs. Piedalījies Rīgas Arhitekta biroja darbā, veicis Valsts kultūrkapitāla fonda Dizaina un arhitektūras nozares eksperta darbu, piedalījies Pieminekļu, piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveides konsultatīvās padomes un Ainavu pārvaldības koordinācijas padomes darbā. Ilggadējs Mežaparka attīstības biedrības biedrs, konsultējis biedrību būvniecības un pieminekļu aizsardzības jautājumos. Ir īslaicīga pieredze Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes darbā.

Andris Kairišs

Pētnieks, sociālo zinātņu (ekonomikā) doktors, Mg. Sc. soc. (socioloģijā), Bac. iur., Eiropas Arheologu asociācijas Kultūras materiālu nelikumīgas tirdzniecības novēršanas kopienas priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas Arheologu Biedrības biedrs. Andrim ir pieredze pētniecībā, tiesībaizsardzības jomā, kā arī jurisprudencē un muzeju jomā. Viņš ir vairāku nacionālu un starptautisku pētījumu un kultūras mantojuma aizsardzības projektu autors, vadītājs un dalībnieks, kā arī kvalifikācijas celšanas kursu pasniedzējs un prezentētājs vairāk kā 60 starptautiskajās konferencēs. Vairāk kā 20 publikāciju (publicētas Latvijā un ārvalstīs) autors par kultūras mantojuma aizsardzības risinājumiem, tā sociāli-ekonomiskās attīstības aspektiem kā arī tiesību aizsardzības jautājumiem.

Kaspars Markus Molls

Bc. hist.

Bc. hist., vēsturnieks un arheologs, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists, Latvijas arheologu biedrības biedrs. Latvijas pārstāvis Baltijas reģiona mantojuma komitejas Zemūdens mantojuma darba grupā. Kopš 2020.g. piedalījies dažādos arheoloģiskajos izrakumos, apzināšanās un izpētes projektos, pārsvarā saistībā ar dzelzs laikmeta un viduslaiku arheoloģiju. Zinātniskās intereses: zemūdens arheoloģija, iekšzemes ūdensceļi, vikingu laikmets, jūrniecības un kuģniecības vēsture.

Agnese Rituma

LL.B.

LL.B. sociālo zinātņu bakalaura grāds tiesību zinātnē, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras mantojuma informācijas centra juriste kultūras pieminekļu uzskaites un darījumu uzraudzības jautājumos, iestādes pārstāve Eiropas kultūras mantojuma juristu forumā.

Agnese Kukela

Dr.ģeol.

Dr.ģeol., docente, pētniece un ģeoarheologs. Latvijas Universitātes akadēmiskās bakalaura studiju programmas "Kultūrvides mantojuma izpēte un aizsardzība" direktore, vairāku studiju kursu docētāja. Vadījusi un piedalījusies dažādu vēsturisko periodu pieminekļu dokumentēšanā un arheoloģiskā izpētē Latvijā, Tuvo Austrumu un Vidusjūras reģionā. Zinātniskās intereses: kultūrvēsturisko pieminekļu izpēte un dokumentēšana, pielietojot mūsdienu digitālās tehnoloģijas, arheoloģiskās izpētes organizēšana un īstenošana, kultūrvēsturiskā mantojuma objektu saglabāšana.

Krišjānis Jantons (1985-2024)

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arhīva speciālists kopš 2007. gada. Darbā uzkrāta liela pieredze par Latvijas kultūras pieminekļu dokumentāciju. 2018. gadā bijis starp izstādes par aerofotogrāfijām, kurās fiksēts kultūras mantojums 20. gadsimta 90. gados "200 metru virs mantojuma" Arhitektūras muzejā veidotājiem. No 2018. gada piedalījies Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Latvijas valsts projekta "Kultūras mantojuma satura digitalizācija" īstenošanā.

Gundars Ūķis

Mg.art.

Mg.art. Latvijas Kultūras Akadēmija. Profesionālā darbība no 2006.gada saistīta ar Jūrmalas kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību. 2021.gadā izveidojis un vada Jūrmalas pašvaldības iestādi "Jūrmalas Kultūrtelpas un vides dizaina centrs", kura mērķis nodrošināt Jūrmalas vēsturiskās apbūves aizsardzību, popularizēšanu un būvniecības tiesiskumu. Grāmatu "Jūrmala. Koka dekori" un "Jūrmala. Pilsēta.Daba.Arhitektūra" autors.

Irina Oļevska-Kairiša

Māstrihtas universitātes PhD iur. kandidāte, zvērināta advokāte, Eiropas Arheologu asociācijas Kultūras materiālu nelikumīgas tirdzniecības novēršanas kopienas biedre, Latvijas Arheologu Biedrības biedre. Ir vairāku ar mākslas tiesību un kultūras mantojuma aizsardzības aspektiem saistīto publikāciju autore, pētniece, akadēmisko un profesionālo mācību un kvalifikācijas celšanas kursu pasniedzēja, kā arī starptautisko semināru un vasaras skolas organizatore. Irina ir informatīvas un izglītojošās platformas par mākslas un kultūras mantojuma tiesību jautājumiem ArtLaw.club dibinātāja un vadītāja, "1995 UNIDROIT Convention Academic Project" ("UCAP") individuālā partnere un starptautiskās Kultūras mantojuma tiesību vārdnīcas (Dictionnaire comparé du droit du patrimoine culturel) otrā izdevuma projekta Latvijas darba grupas dalībniece.

Karīna Jansone

Arhitekte un telpiskās attīstības plānotāja. Kopš 2013. gada strādā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldē ar teritorijas plānošanas jautājumiem, specializējoties kultūrvēsturisku teritoriju plānošanā. Vadījusi Rīgas kultūrvēsturisko teritoriju tematiskā plānojuma izstrādi, piedalījusies Rīgas teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu kultūras mantojuma saglabāšanas prasību izveidē.

Agnese Černaja

M.A.

M.A. Kultūras mantojuma aizsardzībā iegūts Otto-Frīdriha Universitātē Bambergā, Vacijā. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperte kultūras priekšmetu aprites jautājumos. Profesionālā darbība saistīta ar UNESCO, UNIDROIT, ES konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību principu īstenošanu un kultūras priekšmetu nelikumīgas aprites mazināšanu Latvijā.

Mārcis Kalniņš

Mg. hist.

Mg. hist., vēsturnieks un arheologs, Latvijas Universitātes pētnieks, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperts (arheologs), Latvijas Arheologu biedrības un Eiropas Arheologu asociācijas biedrs. Vadījis un piedalījies dažādu laikmetu arheoloģisko pieminekļu izpētēs un ar arheoloģiskā un kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu saistītos starptautiskos un Latvijas mēroga projektos. Dažādu zinātnisku rakstu un konferenču referātu autors. Orcid: 0000-0003-4710-6024. Zinātniskās intereses: arheoloģiskā mantojuma izpēte un saglabāšana, akmens laikmeta arheoloģiskais mantojums, arheoloģisko senlietu nelikumīgas aprites novēršana, moderno tehnoloģiju izmantošana kultūras mantojuma dokumentēšanā.

Ināra Bula

Mg.soc.

Mg.soc., mākslas vēsturniece, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja, Latvijas restauratoru biedrības biedre. Kultūras ministrijā kādu laiku darba pienākumi bija saistīti ar Kultūras mantojuma nozares, t.sk. muzeju un bibliotēku, finanšu plānošanu atbilstoši politikas pamatnostādnēm un nozares vajadzībām. Profesionālā darbība saistīta ar materiālā kultūras mantojuma saglabāšanu un padziļinātu interesi par restaurācijas vēsturi.

Katrīna Tretjakova

Mg.arch.

Mg.arch. Rīgas pilsētas attīstības departamenta Kultūras mantojuma aizsardzības nodaļas galvenā arhitekte. Dalība: Starptautiskā UNESCO vasaras skolā Nidā, Lietuvā (2019), Ļubļinā, Polijā (2018). Publikācija: "Vecrīgas pamatvērtības", "Latvijas arhitektūra" 2019/2, burtnīca nr. 142. Galvenais interešu fokuss vērsts uz Latvijā esošo kultūras mantojuma saglabāšanas un izmantošanas izglītības programmu pilnveidošanu atbilstoši jaunākām Eiropas un pasaules zinātniskām tendencēm un labās prakses piemēriem, īpaši pilsētplānošanas un arhitektūras jomā.

Laura Lēģere

Mg.art, arheoloģe "Āraišu ezerpils Arheoloģiskajā parkā" un SIA "Arheoloģiskā izpēte", Latvijas Arheologu biedrības un Eiropas Arheologu asociācijas biedre. Kopš 2004.gada profesionālā darbība saistīta ar arheoloģiskā mantojuma izpēti, saglabāšanu un pārvaldību. Iepriekš strādājusi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļā (2004 .- 2007.g.), Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Vidzemes reģionālajā nodaļā par valsts inspektori (2007.-2015.g.). Vadījusi un piedalījusies arheoloģiskās izpētes darbos dažādu laikmetu arheoloģiskajos pieminekļos. Zinātniskās intereses: arheoloģiskā mantojuma saglabāšana un pārvaldība, arheoloģisko objektu vērtības un to noteikšanas metodika, arheoloģiskā objekta fiziskās substances korelācija ar arheoloģiskā objekta vērtībām.

Maija Pozemkovska

Medicīnas vēsturniece, Dr.med. (medicīnas vēsturē), vēstures maģistre. Kopš 2005.gada – Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta docente. No 1990. līdz 2011.gadam strādājusi Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā. Latvijas Medicīnas vēsturnieku apvienības (LaMVA) vadītāja no 2006.gada. Starptautiskās medicīnas vēstures biedrības (ISHM) biedre no 2015.gada. Darbības joma – Latvijas medicīnas un medicīnas pieminekļu vēsture.

Laura Lūse

Dr. art, mākslas vēsturniece, Rundāles pils muzeja direktore, Latvijas Restauratoru biedrības biedre un ICOM biedre. Profesionālā darbība saistīta ar Rundāles pils kompleksa pārraudzību un saglabāšanu un vēsturisko interjeru izpēti, īpaši pievēršoties tapešu izmantojumam telpu noformējumā.

Mārtiņš Mintaurs

Vēsturnieks. Vēstures zinātņu doktora grāds iegūts 2008. gadā Latvijas Universitātē. Strādājis Daugavas muzejā (2003. – 2017. g., ekspozīciju un izstāžu darba kurators), kopš 2011. gada LU Vēstures un filozofijas fakultātes docents un kopš 2017. gada – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāja vietnieks. Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla Domuzīme vēstures nodaļas redaktors kopš 2015. gada. Zinātniskās intereses saistītas ar kultūras mantojuma teoriju, arhitektūras mantojuma aizsardzības vēsturi Eiropā un Latvijā, kā arī vēstures filozofiju, Latvijas kultūras un sociālās vēstures jautājumiem 19. un 20. gadsimtā.

Sandra Zirne

Mag.hist.

Mag.hist., vēsturniece un arheoloģe, Latvijas Arheologu biedrības biedre, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja (no 2010). Kopš 2012.gada pārstāv iestādi Eiropas Arheoloģijas padomē (EAC). Vadījusi arheoloģisko izpēti dažādu periodu un kultūrpiederības senvietās Latvijā. Profesionālā darbība saistīta ar arheoloģiskā mantojuma pārvaldības jautājumiem, par ko sagatavoti un publicēti vairāki zinātniski un populārzinātniski raksti Latvijas un ārvalstu izdevumos.

Oskars Redbergs

Oskars Redbergs, Dr.-Ing.(Brand.TU hons.), M.A.(Städelschule), Msc. Architect (Riga TU). Galvenā darbības joma saistīta ar urbānā mantojuma saglabāšanu un plānošanu post-padomju pilsētās. Disertācijas tēma: "(UNESCO) Pasaules mantojuma vietā – Rīgas vēsturiskā centra teritorijā kopš 1997. gada realizēto vēsturiskās pilsētbūvnieciskās struktūras un arhitektūras transformācijas projektu izvērtējums." Lai izvērtētu RVC teritorijā realizēto transformāciju projektu ietekmi un atsevišķu teritorijas daļu kopējo vērtību gan arhitektūras, gan pilsētbūvniecības mērogā, pētījuma ietvaros tika izmantotas ICOMOS vadlīnijas. Vairāk informācijas: http://www.oskarsredbergs.eu/

Artūrs Lapiņš

Dr. art, restaurācijas arhitekts Artūrs Lapiņš strādā SIA "Arhitektoniskās izpētes grupā", sākotnēji kā celtniecības arheologs, bet kopš 1997. gada kā praktizējošs arhitekts un projektu grupas vadītājs. Radošā darbības laikā veiktas vēsturisku ēku un būvju izpētes, izstrādāti un realizēti visdažādākā apjoma konservācijas, restaurācijas un pārbūves projekti. Darbu spektrs ietver daudzdzīvokļu īres namu pārbūves, baznīcas, publiskās un muzeju ēkas, pilis un pilsdrupas. Līdztekus praktiskai darbībai papildinātas zināšanas starptautiskos konservācijas kursos; sniegti priekšlasījumi starptautiskās arhitektūras vēstures jautājumiem veltītās konferencēs. Vēsturiskā mantojumu un ar tā aizsardzību saistītos ierobežojumus un noteikumus uztver kā nebeidzamu iedvesmas avotu un izbauda to kā labas arhitektūras un amatniecības skolas paraugu.

Aija Ziemeļniece

Dr.arch.

Dr.arch., starptautiski citētā žurnāla "Landscape Architekture and Art" redaktore, profesore Ainavu arhitektūras un plānošanas katedra. Latvijas Lauksaimniecības universitātē, publicēti vairāk nekā 20 zinātniskie raksti par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas koncepciju, uzstājusies ar ziņojumiem zinātniskajās konferencēs. Latvijas Arhitektu Savienības biedre. Praktizējoša arhitekte, realizēti publisko un dzīvojamo ēku projekti.

Andris Šnē

Vēsturnieks un arheologs, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors, vēstures zinātņu doktors (Dr. hist., 2003. g.), Eiropas arheologu asociācijas un Pasaules arheoloģiskā kongresa biedrs. Strādājis kultūras mantojuma aizsardzības jomā, bijis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (tagad Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes) Arheoloģijas un vēstures daļas vadītājs. Pētnieciskās intereses saistītas ar dzelzs laikmeta un viduslaiku vēsturi un arheoloģiju, īpaši sociālajām un kultūras norisēm vikingu laikmetā un krusta karu periodā, kā arī kultūras mantojuma pārvaldības un vēsturiskās domas attīstības jautājumiem. Vadījis arheoloģiskos izrakumus Krustpils viduslaiku pilī (Jēkabpils pilsētā), 17. gadsimta nocietinājuma Kobronskansts vietā Rīgā un Grobiņas pilskalnā un apmetnē.

Jānis Mertens

Izglītība iegūta Rīgas Celtniecības koledžā, Restaurācijas specialitātē, 2014.gadā ieguvis apliecību būvgaldniecības izstrādājumu restaurācijas specialitātē. Kopš 2008.gada strādā Kuldīgas novada pašvaldības Restaurācijas nodaļā kā restaurators – konsultants. Kultūtas mantojuma jomā veicis vēsturisko ēku izpētes, dokumentācijas izstrādes, izglītošanā, kā arī organizējis un vadījis praktiskās restaurācijas nometnes. Piedalījies dažādās starptautiskās konferencēs, semināros, restaurācijas nometnēs Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Dānijā u.c. Strādājot Kuldīgas restaurācijas centrā iegūtas valsts un starptautiskā mēroga atzinības balvas kultūras mantojuma saglabāšanas jomā.

Aira Andriksone

Mg.chem.

Mg.chem., Mg.s.soc. Latvijas Piļu un muižu asociācijas izpilddirektore, Tautsaimniecības padomes Tūrisma komitejas locekle, Starptautiskās tūrisma un ceļojumu profesionāļu asociācijas Rīgas kluba prezidente. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas bijusi vadošos amatos tūrisma jomā VARAM un EM, veidojot un attīstot tūrisma valsts politiku, pārstāvot valsts intereses ES un starptautiskās organizācijās.

Biedrība "Latvijas Piļu un muižu asociācija"

Latvijas Piļu un muižu asociācija ir profesionāla nevalstiska organizācija, dibināta 2000.gadā. Tās mērķis ir Latvijas kultūras mantojuma saglabāšana, piļu un muižu unikālo kultūrvēsturisko vērtību un vides apzināšana, atjaunošana, uzturēšana un attīstība, kā arī kultūras tūrisma un ar to saistītās infrastruktūras un pakalpojumu attīstības veicināšana, biedru kompetences paaugstināšana, sabiedriskās domas veidošana, kultūras mantojuma saglabāšanas popularizēšana.

Jānis Lazdāns

Padures muižas īpašnieks kopš 2007.gada un Latvijas Piļu un Muižu Asociācijas valdes loceklis. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas muižu asociāciju sadarbības padomes loceklis. Bakalaura grāds inženieris-ekonomsts iegūts Rīgas Tehniskajā Universitātē 1995.gadā. Aktīvi piedalījies Liepasmuižas (2014-2016) un Padures muižas (2014 - pašlaik) atjaunošanas procesā.

Roberts Vecums-Veco (1957-2019)

Latvijas Amatniecības kameras monumentāli dekoratīvās tēlniecības amata meistars, sertificēts amatniecības eksperts. Nepabeigta augstākā izglītība – 3 kursi Rīgas politehniskā institūta Celtniecības fakultātē. Kopš 1993. gada darbojās būvniecības mantojuma atjaunošanas, restaurācijas un saglabāšanas jomā; kopš 1996. gada kā būvfirmas SIA "RE&RE" darbinieks piedalījies LR Saeimas, Mazās Ģildes, Nacionālā teātra, Benjamiņa nama, Rīgas Biržas, Rīgas Doma 1. kārtas restaurācijas darbu un projektu vadītāja amatos, Rīgas pils 1. kārtas un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja restaurācijas darbu konsultants. Latvijas būvniecības un būvindustrijas nacionālo konkursu žūriju loceklis, bijis Latvijas Restauratoru biedrības būvmākslas restauratoru sekcijas biedrs.

Jānis Asaris

Mag. hist.

Mag. hist., Latvijas Arheologu biedrības biedrs (1994), Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs (2009-2020), Kultūras priekšmetu aprites daļas vadītājs (2020.-pašlaik). Vadījis arheoloģiskos izrakumus dažādās Kurzemes senvietās. Vairāk nekā 120 zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju par arheoloģisko pieminekļu izpēti un apzināšanu, kā arī kultūras mantojuma saglabāšanas problēmām autors.

Jānis Krastiņš (1943-2025)

ICOMOS goda biedrs, Dr. habil. arch., Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenais loceklis (1994; LZA Lielā medaļa 1998), Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Latvijas Arhitektu savienības biedrs (1970). Izstrādājis virkni sabiedrisko un dzīvojamo ēku projektu un veicis vēsturisko celtņu izpētes. Publicējis vairāk nekā 697 zinātnisku darbu, tostarp 27 grāmatas par dažādiem arhitektūras vēstures jautājumiem. Goda biedra statuss piešķirts ICOMOS 20. ģenerālasamblejā par ieguldījumu Rīgas vēsturiskā centra arhitektūras mantojuma pētniecībā un pasaules iepazīstināšanā ar Rīgas jūgendstila mantojuma bagātībām, tādējādi Rīgai paverot ceļu kļūt par UNESCO Pasaules mantojuma vietu.

Jānis Lejnieks (1951-2026)

Dr. arch.

Dr. arch., Rīgas Starptautiskās biznesa administrācijas augstskolas asociētais profesors, žurnāla „Latvijas Architektūra" galvenais redaktors, Latvijas arhitektūras muzeja direktors-dibinātājs 1995.g., Latvijas Arhitektu savienības biedrs (no 1978.g.). Izstrādājis virkni pilsētu plānojumu un dzīvojamo ēku projektu un veicis vēsturisko celtņu izpētes. Publicējis grāmatas par dažādiem arhitektūras vēstures jautājumiem.

Jana Jākobsone

Jana Jākobsone, Dr. arch., Kuldīgas novada pašvaldības Būvvaldes vadītāja (kopš 2017) un novada arhitekte (kopš 2005), Vecpilsētas un vides komisijas priekšsēdētāja (kopš 2011), vairāku pilsētvides attīstības koncepciju un pētījumu izstrādes vadītāja. ICOMOS Latvija valdes priekšsēdētāja (2013-2020). Sertificēta un praktizējoša arhitekte (kopš 2014). Lektore par kultūrvēsturisko mantojuma saglabāšanu, docente Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA". Publicējusi vairāk nekā 40 zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas un regulāri uzstājusies ar ziņojumiem konferencēs. Nacionālās arhitektūras padomes locekle (kopš 2018). Kopš 2019. gada ICOMOS zinātniskās "Starptautiskās vēsturisku pilsētu un ciematu komitejas" (The International Committee on Historic Towns and Villages (CIVVIH), kas nodarbojas ar vēsturisko pilsētu un ciematu plānošanas un pārvaldības jautājumiem biedre eksperte.

Katrīna Kukaine

Mag.geogr.

Mag.geogr., telpiskās attīstības plānotāja. Strādā Latvijas nacionālajā bibliotēkā kopš 2020.gada marta. Iepriekš strādāja Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē kopš 2007.gada, kopš 2014.gada – Pārvaldes vadītāja vietniece. Iepriekšējā izglītība komunikācijas zinātnēs. Vadījusi Francijas Kultūras centra mediatēku (1999-2006). Baltijas jūras reģiona valstu kultūras mantojuma uzraudzības grupas locekle (2007-2014), piedalījusies nominācijas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam „Vikingu laika vietas Ziemeļeiropā" sagatavošanā. Vairāku publikāciju autore par kultūras mantojuma lomu telpiskajā attīstībā. Biedrības „ICOMOS Latvija" valdes locekle, biedru koordinatore.

Agnese Rupenheite

Izglītība iegūta Latvijas Kultūras akadēmijā, Humanitāro zinātņu bakalaurs mākslās, Starpreģionālo kultūras sakaru specialitātē, Humanitāro zinātņu maģistrs mākslās. Kopš 2001.gada strādā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Attīstības daļā, atbildīga par starptautisko sadarbību kultūras mantojuma jomā un finansējuma koordinēšanu. Daudzu starptautisku un nacionālu eksperimentālu projektu kultūras mantojuma jomā koordinatore. Papildus izglītību ieguvusi Dānijā - dāņu valoda, sabiedrība, kultūra.

Artjoms Mahļins

Mg. hist.

Mg. hist., Daugavpils pilsētas domes Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centra eksperts projektu jautājumos (kopš 2009). ICOMOS Starptautiskās fortifikāciju un militārā mantojuma komitejas loceklis (2011). Valsts Kultūrkapitāla fonda Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisijas loceklis (2012-2014). Speciālists heraldikā un veksiloloģijā.

Vitolds Mašnovskis (1942-2024)

Izglītība 1994.–1999. Starptautiskās tūrisma augstskolas Valsts ierēdņu četrgadīgais kurss – iegūtā kvalifikācija - valsts ierēdnis; 1970.–1973. Rīgas padomju–partijas skola - iegūtā kvalifikācija - ekonomists–organizators. 1993. – līdz 2009. g. 9. 02 - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija – Tukuma rajona galvenais inspektors, pēc reorganizācijas no 9.02. 2009 – VKPAI Rīgas reģionālā biroja vecākais speciālists. UNESCO Latvijas Nacionālā komisija – projekta „Latvijas kultūras mantojums" autors (no 2012.g.), Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. ICOM biedrs. Daudzu pētniecisko projektu un publikāciju par Latvijas kultūras mantojumu autors, tai skaitā, četru sējumu enciklopēdijas „Latvijas luterāņu baznīcas".

Dagnija Baltiņa

Mag. art.

Mag. art. Pasaules mantojuma studijās un kultūras mantojuma pārvaldībā. Strādā Latvijas nacionālajā bibliotēkā. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre kopš 2008.gada, vairāku starptautisku projektu un darba grupu vadītāja un ziņotāja UNESCO, Latvijas delegācijas vadītāja UNESCO starptautiskajās konferencēs un UNESCO kultūras mantojuma sanāksmēs. Pēta kultūras mantojuma teoriju un vēsturi, kultūras mantojuma pārvaldību un interpretāciju. Publicējusi vairāk nekā 20 rakstu, regulāri piedalās starptautiskās kultūras mantojuma ekspertu sanāksmēs un uzstājas ar ziņojumiem starptautiskās konferencēs.

Ronalds Lūsis

Izglītība: Inženierzinātņu maģistra grāds Silikātu un augstemperatūras materiālu ķīmijā un tehnoloģijā par tēmu "Rīgas Doma baznīcas 13.- 19. gs. akmens dekoru konservācija", Inženierzinātņu bakalaura grāds konservācijas un restaurācijas tehnoloģijā par tēmu "Rīgas Doma baznīcas 13.- 19. gs. akmens dekoru konservācija". Kopš 2005. gada strādā SIA „Rīgas Doma pārvalde", Rīgas Doma atjaunošanas vadītājs. Bijis Rīgas Celtniecības koledžas lektors, lekciju kursi: akmens materiāli, akmens restaurācijas tehnoloģija, restaurācijas organizācija. Daudzu zinātnisku konferenču dalībnieks un publikāciju autors. Latvijas Restauratoru biedrības biedrs.